Image-empty-state.png

EDMUNDS JANSONS

Golfu spēlēju kopš 2010.gada, kad labs draugs ieteica, ka tas ir foršs sporta veids, ko var spēlēt līdz sirmam vecumam. Viņam izrādījās taisnība. Golfs ir sporta veids, kas nekad neapnīk, jo katra diena laukumā atnes pārsteigumus.

„Viesturiem” noteikti piemīt kaut kas maģisks. Katru reizi šajā laukumā ir sajūta, ka saplūstu ar dabu: vai tas ir atsvaidzinošs, mierīgs rīts ar rasainu zāli, vai arī vējaina un lietaina diena, bet vienmēr ir sajūta, ka esmu daļa no tā visa.

„Viesturos” golfu spēlēju kādus piecus gadus. Šis laukums manai spēlei ir parocīgs, jo neprasa tālas distances, toties ir vēlama precizitāte un taisni sitieni. Tāpēc arī gana veiksmīgi esmu startējis tajā periodā, kad handikaps gāja lejā no „Buggy Player” ar HCP 18 līdz „singlam” apmēram HCP 7 līmenī. Šajā līmenī spēlē tiek piedotas dažas mazākas kļūdas, kuras var izlabot ar veiksmīgiem sitieniem, tā sasniedzot labu rezultātu. Kopš 2013.gada ir izcīnīts vairāk nekā 40 godalgotu vietu dažādos „Viesturu” rīkotajos turnīros. Mājās pa šiem gadiem sakrājies krietns skaits kausu, kas vienmēr liek atcerēties par sasniegumiem tieši šeit.

„Viesturi” ir laukums, kur esmu iesitis savu „hole in one”, un tas notika 2017.gada sezonas sākumā 2.bedrītē. „Viesturi” ir laukums, kur pie 5. bedrītes bija jābūt uzmanīgam, lai otrajā sitienā netrāpītu pa stirnu bariņu, kas tur ganījās nepilnu 100 metru attālumā. „Viesturos” nav vienas grūtas bedres. Bet pār- steigumi var sagaidīt gandrīz visur. Tā var būt gan 3.bedrīte ar savu viltīgo „dogleg”, gan 5.bedrītes „ievelkošais” dīķis, gan 1. un 9.bedrītes šaurie fērveji ar mežu vai autu sānos. Tāpēc arī šis laukums ir tik interesants, ka gandrīz katra bedrīte var gan apbalvot par veiksmīgu sitienu, gan sodīt par paviršību.